Izstādē apskatāmas vietējo cilvēku sanestās lelles. Ir naukšēnietes Antras bērnības lelles. Viņās mīļākā lelle atpūšas viņas leļļu ratiņos. Starp visām Antras lellēm ir arī populārā lelle Baiba.  Ir naukšēnietes Martas lelles. Jāteic gan, ka tās nav ļoti vecas, bet priekš Martas tā jau ir bērnība. Ir ķonietes Esmeraldas pirkstiņleļļu kolekcija. Kopā ar tām arī Esmeraldas meitu lelles, divstāvīgā leļļu gultiņa, dažādas interesantas rotaļlietas, piem., lācis Miška, 1980.gada Krievijas Olimpisko spēļu simbols. 

Pati interesantākā lelle, šķiet, ir naukšēnietes Kristīnes. Muzejā nonākusi kopā ar mammas Indras bērnības lelli. Kristīnes lelle ir unikāla ar to, ka tai paceļot roku, uz galvas "izaug" gari mati. Paceļot otru roku, mati atkal paliek īsi.

Starp lellēm ir arī rūvenieša Edgara keramisko leļļu kolekcija. 

Runājot par kolekcionētājiem, arī naukšēniete Inga kolekcionē. Viņas sakrātā kolekcija – Rīgas porcelāna lellītes, arī apskatāma muzejā starp daudzajām pārējām.  

Pie mums atnākušie Naukšēnu novada vidusskolas skolēni iepazinās ar lellēm un to vēsturi, piedevām Inga vēl pastāstīja par savu aizraušanos ar porcelāna lellītēm. Noslēgumā aicinājām dažus skolēnus nospēlēt leļļu teātri, dažu minūšu laikā improvizējot izrādi no aizkulisēs noliktajām pirkstiņlellēm. Mēs, skatītāji, skatījāmies un priecājāmies!

25.marts... Smaga diena daudziem. Ar sāpīgām atmiņām. Notikumi, kas norisinājušies 70 gadus atpakaļ. It kā pasen, bet tiem, kas to piedzīvoja, joprojām ir grūti par to runāt. Viena daļa izvairās par to runāt vai stāstot par piedzīvoto, raud. 
Naukšēnu Cilvēkmuzejā gadu gaitā ir uzklausīti naukšēniešu atmiņu stāsti, kuri daļa ierakstīti arī video formātos. Daži no šiem cilvēkiem ir aizgājuši no mums, bet viņu vērtīgais stāsts ir saglabājies! Tāpat esam ieguvuši vairākus priekšmetus no šīm ģimenēm, kas saistās tieši ar izsūtīšanu.

Ja arī tu vēlies uzzināt ko vairāk par uzvārdu došanu, nāc 27.aprīlī plkst.13:00, uzreiz pēc Lielās talkošanas, uz muzeju! 
Ja vēlies uzzināt tieši par sava uzvārda tapšanu, iesūti ziņu uz cilvekmuzejs@naukseni.lv līdz 24.aprīlim! Tikšanās reizē ar uzvārdu pētnieci to uzzināsi!

Ko tik mēs nedarīsim! Vārīsim ziepes, gatavosim vairogus, magnētiņus, apgleznosim stiklu! Visu nav iespējams uzskaitīt, tāpēc, nāc un paskaties pats!

  • 1

    Ko tik mēs nedarīsim! Vārīsim ziepes, gatavosim vairogus, magnētiņus, apgleznosim stiklu! Visu nav iespējams uzskaitīt, tāpēc, nāc un paskaties pats!

  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11
  • 12
  • 13
  • 14
  • 15
  • 16
  • 17
  • 18
  • 19
  • 20
  • 21

Ko tik mēs nedarīsim! Vārīsim ziepes, gatavosim vairogus, magnētiņus, apgleznosim stiklu! Visu nav iespējams uzskaitīt, tāpēc, nāc un paskaties pats!

Mūsu muzejs pa dienu 18.maijā ir slēgts! Esam atvērti no pulksten 20:00 Muzeju nakts ietvaros!

Mēs piedāvājām ekskursiju pa Naukšēnu muižu pulksten.10:00! Nāc un piedalies!
Skaties afišā, ko vēlies apmeklēt un iepazīt mūsu novadā un dodies turp! 
Pirms muzeju nakts, ceturtdienā, 3 fotogrāfi – Rainis Tenteris (naukšēnietis), Juris Naumovs (valmierietis), Aleksejs Koziņecs (valmierietis) ieradās, lai iekārtotu fotogrupas “Tālava – 88” izstādi. Kas īsti ir fotogrupa “Tālava – 88”, sadzirdēju sarunā ar fotogrāfiem.
- A.Koziņecs: Šeit senos laikos kādreiz saucās Tālavas zemīte. Un, tā kā, 1988.gadā visur virmoja tā brīvības sajūta, arī laikraksts “Tālava”(Valmieras rajona ietvaros) bija kādreiz, tad nu mēs, 5 veči – Māris Zariņš, Juris Naumovs, Aleksejs Koziņecs, Rainis Tenteris un Gaidars Paegle (aizgājis uz citām mūža mājām) sanācām kopā un aiziet! Kolīdz bija gatavas fotogrāfijas, tā uzreiz bija izstāde. Kāds gatavoja bildes pagrabā, kāds vannas istabā. Piemēram, Barikādes. Mēs sabildējām, uzreiz nākošajā dienā bija izstāde Valmieras kultūras namā. Baltijas ceļam tāpat. Nosaukumi laika gaitā gan ir mainījušies, bet tie cilvēki, kas bijām, tie arī esam. “Tālava – 88” lielākajai daļai ir piemirsusies. Diezgan spilgti bijām tad, kad sākās Atmoda. Bildes ir, bet kurš grib šķirt vakardienu?
- J.Naumovs: Aleksejs ir tas, kas visus “sabīda” kopā ik pa laikam.
- A.Koziņecs: Jā, dullības man ir galvā. Bez tām es nevaru šos izturēt.
- J.Naumovs: Ikdienā mēs esam labi paziņas, bet radošajā darbībā mēs esam konkurenti.



Naukšēnu 23AVS salidojumā iesaistoties, arī pats muzejs ieraudzīja atkal un atkal ko jaunu par Naukšēnu muižu. Materiāli sagatavoti,neliks tak atkal plauktā iekšā! Tas viss - informācija, foto albumi un fotogrāfijas apskatāmas arī muzejā! Nāc no 4.septembra līdz 31.oktobrim!

Pārgājiens Jēču dabas takā nepievilināja daudz cilvēkus, bet,tim,kas gāja,patika! Laiks bija kolosāls, pēc pārgājiena un gardās zupas ēšanas, labā nogurumā varēja doties mājup 🚀
Foto - Una Blaumane un Dainis Ozols

22. septembri atzīmē kā Baltu vienības dienu. Šajā datuma 1236. gadā notika Kauja pie Saules – viena no smagākajām kaujām Baltijas krusta karos, kurā Rīgā bāzētais Zobenbrāļu ordenis cieta smagu sakāvi un kas ietekmēja visu Baltijas krusta karu procesu. Par godu Saules kaujai un piesaucot baltu vienību, pilskalnos un citās vēsturiski nozīmīgās vietās 22. septembrī kā vienības zīme tiek iedegtas ugunis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un plānošanas reģioniem ir izveidojusi izstādi "Latvijas ainavu dārgumi vakar šodien, rīt". Tā stāsta par 50 Latvijas ainavu dārgumiem, kas, iesaistot sabiedrību, tika atlasīti 2017. gadā. Izstādē ir iekļautas ainavu dārgumu fotogrāfijas valsts jubilejas gadā un vēsturiski fotoattēli no iedzīvotāju, muzeju un LNB krājumiem.

Katru Latvijas reģionu – Kurzemi, Latgali, Rīgas reģionu, Vidzemi un Zemgali – izstādē raksturo 10 ainavu dārgumi. 

Pie mums apskatāma izstāde par Vidzemes reģionu!

Built with Berta